Kā ceļošana var samazināt nemieru

Trauksme un nemiers ir tās lietas, par ko cilvēki nemēdz publiski apspriest. Cilvēki slēpj savu nemieru aiz karjeras darbiem un ikdienas dzīves. Dažkārt ir grūti paskaidrot savus nemiera cēloņus, jo citiem tas liekas kā “smieklīga lieta, par ko uztraukties”. Atbilde ”vienkārši aizmirsti un nedomā par to” nāk ļoti viegli, taču katra cilvēks pārdzīvo trauksmes savādāk. Tas ir pārāk liels uzbrukums, un, ja cilvēks nespēj ar to tikt galā, tas var būt ļoti nomācoši. Lielāko daļu cilvēku šādas sajūtas rada nepārtrauktu neērtu stāvokli.

Es domāju, ka labākais veids, kā izskaidrot šādas sajūtas ir iedomāties sevi ar milzīgām bailēm runāt publiski, un tieši tad, kad ir pienācis laiks uzstāties svarīgas auditorijas priekšā. Pirms tu kāp uz pjedestāla, rokas sāk svīst, tev liekas, ka esi pēkšņi saslimis, noraizējies un aizmirsis visu, kas tūlīt jārunā. Pēc tam tu apzinies, ka tiks izteikti dažādākie viedokļi un uzdoti jautājumi, kuru rezultātā tu pats vari mainīt un apšaubīt savu prezentāciju aliexpress Romania. Pēc tam, kad esi visam jau ticis pāri, vakarā ietīstoties siltā segā tu vēlreiz analizē visu, kas notika prezentācijas laikā, un sajūti vēlreiz kuņģi sagriežamies. Tādas mēs būt trauksmes un nemiera sajūtas.

Tomēr, par pārsteigumu, ir lielisks veids, kā izvairīties no šādiem trauksmes pilniem vakariem un vienkārši aizbēgt prom no jebkādiem aizspriedumiem – tā ir ceļošana. Ceļošanas laikā tu neizjūti tādu trauksmi kā ikdienā, savā ierastajā vidē. Brīvdienas ir laiks, kad ir iespēja būt prom no atbildības. Lietas virzās uz priekšu pārāk ātri, tāpēc nepietiek laika, lai komplektēti satrauktos par kādu izvēli. Darbojoties tagadnē ir labākā lieta, ko ikviens var darīt, lai samazinātu nemieru.

Ceļošana patiesībā iemāca, ka sliktākās lietas notiks un notiek visu laiku. Tu vari aizmirst pasi, no kavēt vilcienu, iekāpt neīstajā transportā. Tādas lietas notiek bieži, un cilvēki ar to samierinās. Ceļošana māca, ka ir lietas, kuras var noiet patiešām greizi, tāpēc mazās ikdienas rūpes liekas nesalīdzināmas.

Daļa no trauksmes ikdienā ir tāpēc, ka cilvēki domā, ko pārējie padomās par viņiem. Viņi uztraucas par lietām, ko ir teikuši, vai nepateikuši līdz galam. Viņi attaisnojas par visu, ko ir izdarījuši. Ceļošanas laikā cilvēks jūtas daudz brīvāk, jo neviens apkārtējais viņu nepazīst “reālā” dzīvē. Svešiniekiem mēs esam pilnīgi autentiski, bez iepriekšējas pieredzes. Svešinieki mūs pazīst tik daudz, cik mēs paši pasniedzam. Cilvēki mēdz iejusties tiesneša lomā, un pat draugi mēdz būt tie, no kuriem vēlies aizbēgt. Kad mēs ceļojam, mums ir tendence rūpēties daudz mazāk par to, kas ir labā prakse, salīdzinot kā mēs izturamies mājās, savējo cilvēku vidū.

Ceļojuma laikā kaut kas izmainās arī tevī pašā. To ir grūti izskaidrot vārdos planšetdatori, taču kaut kas iekšēji izmainās katru reizi, kad nokļūsti svešā vietā. Tu apzinies, ka spēj daudz vairāk nekā biji domājis, piemēram, nepieciešamā situācijā uzsāksi sarunu ar svešinieku, lūdzot pēc palīdzības. Tā ir prakse piespiest sevi izkāpt no komforta zonas, un, jo biežāk to piekopsi, jo drošāks kļūsi un nebūs vairs jāuztraucas par tādām lietām, kā, piemēram, publiskā runāšana, par ko iepriekš tik ļoti baidījies. Tu burtiski paplašini savu prātu, atstājot ļoti maz vietai, kur paslēpt savu nemieru un satraukuma sajūtas.

Spēļu izmantošana darbinieku apmācībā

Dažādu spēļu istabu ieviešana darba vietās ir aktuāla tendence vēl joprojām. Šāda lēmuma pieņemšanā noteicoši ir vairāk faktori – gan uzņēmuma finansiālie un laika resursi, gan pamatota motivācija, kāpēc ieviest spēļu aktivitātes biznesa vidē. Bieži uzņēmumos spēles elementu ieviešana ikdienas vidē tiek mērķtiecīgi plānota totalizators latvija. Spēļu mērķis var būt kā tilts sadarbībā starp klientu un uzņēmuma produktu vai pakalpojumu, efektīgs instruments personāla vadības procesos, darbinieku apmācībā un ievadīšanā darbā. Īpaši aktīvi šajā jomā ir tieši Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi un uzņēmumi, kas apmāca klientu apkalpošanas speciālistus tirdzniecības un banku sektoros.

Viens no uzņēmumiem Latvijā ir ieviesuši savā ikdienas praksē spēli – tāfeli, uz kuras atspoguļoti darba efektivitātes un klientu apmierinātības līmeņa kritēriji, kuri tiek vērtēti ar punktu sistēmu. Uzvar tā komanda, kura savākusi lielāko punktu skaitu – uzvar. Spēles rezultātā ir identificēti dažādi projekti apstākļu uzlabojumiem, kā arī izveidojusies lieliska sadarbība starp dažādām iepriekš nesaistītām nodaļām. Tomēr jaunākie pētījumi nāk klajā ar atziņu, ka virtuālās spēles un apmācības paaudzei, kas tikai vēl ienāks darba tirgū tuvākajos gados, visticamāk, vairs nedarbosies. Pamatojoties uz pētījumiem par tuvākās nākotnes tendencēm, tiek konstatēts, ka “viens pret vienu” tipa mācīšanās formai, individuālam kontaktam un praktiskai pieejai būs lielāka vērtība, kā grupu darbam spēles veidā. Būtiskākais ir pasniegt tradicionālās mācību formas interesantākos, praktiskākos un uz reāliem piemēriem no dzīves balstītās izteiksmes formās. Maksimāli saīsinot interakcijas laiku, noturot uzmanību ne garākos kā 20 minūšu intervālos. Spēles Latvijas darba tirgū ir vēl joprojām visai neierasta darba forma, tāpēc spēj sagādāt darbiniekiem ļoti patīkamas un piedzīvojumam līdzvērtīgas sajūtas. Spēles virtuālajā vidē vairāk piemērotas būs jaunāko paaudžu darbiniekiem, Millenium paaudzes pārstāvjiem. Taču praktiskas spēles darba vietā, ārpus tehnoloģiju rāmja, vissaistošāk būs biznesa X paaudzes darbiniekiem, saskaņā ar pētījumu rezultātiem. Tomēr jāņem vērā fakts, ne visiem indivīdiem ir vienāds vai līdzvērtīgs mācīšanās stils, viena izvēle nebūt nederēs visiem. Kurai mācību formai dot priekšroku? Ieteicams būtu uzņēmumam vispirms noskaidrot no pašiem darbiniekiem, kas viņus saista vairāk, uzdodot atbilstošus jautājumus aptaujas anketā, apkopojot un izanalizējot sniegtās atbildes. Spēļu iekļaušana ikdienas rutīnā izcelsies ar sekojošām priekšrocībām – k viegla un prieka pilna komunikācija kolēģu starpā, pozitīvi veicināta darbinieku iesaiste uzņēmuma procesos, darbinieku emocionālā piesaiste uzņēmumam un kolektīvam kazino. Saskaņā ar “Gallup” pētījumu veiktu ASV, pēc spēļu ieviešanas darba vidē – apmierinātība ar darbu paaugstinās par aptuveni 9%, darbs noris produktīvāk un motivētāk. Papildus nāk arī sajūta par tūlītēju sasniegumu, regulāri saņemot atgriezenisko saiti par to, kā veicas ar darba mērķiem un rezultātiem. Šis darbinieku vidū tiek īpaši novērtēts, ja dalība šādās sasniegumu spēlēs uzņēmumā tiek rīkota brīvprātīgi, tad lielākoties to izmanto līdz pat 90% darbinieku. Arī izpaustais sacensības gars, atsijā tos darbiniekus, kuros ir īpaši izteikta motivācija uz augstiem sasniegumiem.

Pie trūkumiem būtu jāpiemin, ka spēle, lai cik arī aizraujoša, tomēr ir un paliek spēle. Reālajā darba vidē valda daudz vairāk dažādu papildus apstākļu, attieksmes un personības jautājumu, kuru mijiedarbības rezultāta darbinieks, kurš veiksmīgi sevi pierādījis spēļu simulācijas vidē, var rīkoties un var arī nerīkoties saskaņā ar uzvedības modeli, kas apgūts spēles laikā. Spēlēs reti var pielietot individuālu pieeju un nereti darbiniekos parādās vēlme veikt arī neētiskus gājienus spēļu laikā, piemēram, provocējot otru kolēģi, aizpildinoties ar argumentu, ka spēle nav realitāte un nav jāuztver nopietni.

Kā atrast radošus darbiniekus

Gandrīz teju katrs uzņēmējs un biznesa līderis apbalvo radošumu savu darbinieku vidū. Spēja nākt klajā ar jaunām, inovatīvām idejām, ir svarīga, lai sekotu līdzi konkurencei jebkurā nozarē. Bet ir cilvēki licuadora, kas jau ir dzimuši ar radošu prātu, atstājot cilvēkus bez radošajām spējai smagi nelabvēlīgā situācijā. Vai radošums ir apgūstams? Kā to atrast kandidātos, kas pieteikušies uz izsludināto vakanci uzņēmumā? Ja jūsu biznesu nodarbina jautājums, kā atrast radošus komandas darbiniekus un kas būtu viena droša īpašība, kas tos vislabāk raksturotu, meklējiet savos kandidātos zinātkāri.

Jauni pētījumi liecina, ka ziņkārīgs darbinieks ir atslēga uz radošu darbaspēku. Saskaņā ar pētījumu, kas nesen publicēts žurnālā “Personality and Individual Differences” (tulkojumā no angļu valodas “Personības un individuālās atšķirības”), cilvēki ar spēcīgi izteiktu zinātkāri izceļas radošā problēmu risināšanā. Šai ziņkārībai jābūt saistītai ar interesi izpētīt nepazīstamu tēmu un vēlmi mācīties jaunas lietas. Minētā pētījuma vadošais autors un Oregonas Štata Universitātes docents Džejs Hardijs skaidro, ka pētījums sniedz vēl vienu pierādījumu tam, ka iepriekšēja testēšana vai pārbaude uz zinātkāres iezīmēm, varētu ievērojami uzlabot jauno darbinieku atlases procesu, it īpaši radošajā sfērā un tur, kur nepieciešams aizpildīt nestandarta, sarežģītas vakances.

Ja paskatās uz vakanču amata aprakstiem šodien, darba devēji bieži apraksta, ka viņi meklē ziņkārīgus un radoši domājošus darbiniekus, taču tie beigās neizvēlas kandidātus pamatojoties uz šīm īpašībām, savā paziņojumā saka Hardijs. Profesors uzskata, ka šis pētījums liecina par to, ka darba devējiem varētu būt noderīgi atlases procesā pielietot mērījumus zinātkāres noteikšanā, pirms jauno darbinieku pieņemšanas darbā. Pētījuma veikšanai zinātnieki aicināja 122 bakalaura studentus veikt personības testu, kas spēj izmērīt dalībnieku konkrētās zinātkāres iezīmes. Pēc testa aizpildīšanas pētījuma dalībnieki pievērsās uzdevumam, kas ietvēra mārketinga plāna izstrādi kādam mazumtirgotājam. Pētījuma autori vērtēja studentus sākumposmā un vēlākos posmos tieši radošas problēmu risināšanas procesā un jaunu ideju ģenerēšanā. Turklāt pētnieki izvērtēja radušās idejas to kvalitātē un oriģinalitātē. Pētnieki atklāja, ka dalībnieku zinātkāre punkti ir cieši saistīti ar individuālajiem darbības rādītājiem. Tie, kuriem mērījumos tika uzrādīta spēcīgākas zinātkāres iezīmes, pavadīja vairāk laika testa sākumposmam un izstrādājusi vairāk idejas dotajam uzdevumam. Pētījuma autori uzskata, ka zinātkāre ir labi piemērota iezīme, kas var noderēt risināt problēmas jau to agrīnā posmā licuadoras precios. Apkārtējie cilvēki pēc tam var izmantot šo zinātkāro darbinieku savākto informāciju, lai radītu un novērtētu jaunas idejas vēlīnajā problēmu risināšanas procesā. No otras puses, pētnieki arī atklāja, ka dalībniekiem, kuri uzrādīja augstas zinātkāres iezīmes, tomēr neizdevās radīt paaugstinātu skaitu ideju noteiktajam uzdevumam. Pētījuma autori secina, ka spēcīgai ziņkārībai nebija nekādas ietekmes tieši uz radošo sniegumu. Labā ziņa ir tā, ka radošums, zināmā mērā, ir ietrenējama prasme. Pētījums liecina, ka cilvēki, kuriem trūkst dabiskās ziņkārības var daļēji pārvarēt šo deficītu, tērējot vairāk laika uzdodot jautājumus un pārskatot materiālus jebkura uzdevuma sākumposmā.

Radošums ir prasme, kuru vienmēr var uzlabot, uzskata pētnieki. Lielāka jaunrade palīdz radošām individualitātēm risināt sarežģītus uzdevumus daudzās jomās, bet radošās dzirksteles var novest cilvēkus pie neētisku maršrutu izvēles, meklējot risinājumus problēmām un uzdevumiem. Jāņem vērā arī fakts, ka, ja runa ir par atrunām par neizpildītu darbu, radoši cilvēki būs spējīgi krāpties vairāk. Iemesls? Radoši cilvēki var būt prasmīgi nāk klajā ar vairāk pamatojumiem par savu mazāk ētisko rīcību, nekā cilvēki ar zemu radošuma līmeni.

Aplikācija restorānu ēdienu atlieku iegādei

Pārtikas atkritumi ir šausminošos problēma gandrīz jebkurā valstī. Domājams, ka cilvēce ir ēdienu patērējuši un izmetuši ārā jau kopš saviem pastāvēšanas pirmsākumiem, tomēr pēdējos gados šis aliexpress it kā visā visumā ikdienišķais ieradums tiek uzskatīts par īpaši bīstamu un noslogojošu visai cilvēces pastāvēšanas nākotnei.

Kā galvenais iemeslu var minēt to, ka pieprasījuma un piedāvājuma kopdarbībā cilvēki saražo krietni vairāk pārtikas nekā tiem patiesībā ir nepieciešams fizioloģiskai pastāvēšanai. Un lielākā daļa šo pārtikas pārpalikumu nonāk pa taisno atkritumos, it īpaši pēc derīguma termiņa beigām. Līdz ar to pārtikas atkritumu pieaugošais apjoms turpina veicināt jau tā šobrīd pārslogotās apkārtējās vides papildus piesārņojumu un absolūti nelietderīgu resursu pārlieku lielu patēriņu. Lielākā daļa aptaujāto cilvēku sevi nespēj identificēt ar konkrētajām, videi bīstamajām ikdienas pārtikas atkritumu veiktajām darbībām. Informācija, kas izskan masu mēdijos par globālajiem draudiem pārtikas iznīcināšanā, kurā miljoniem tonnu ēdiena tiek izmestas atkritumos ik gadu, šķiet ļoti neatbilstoša vienkārša cilvēka ikdienas dzīves mērogam. Tāpēc reti kurš uzskata, ka viņa neapēstās aizvakardienas pusdienas un apkaltušie salāti pēc trīs dienām ledusskapī, varētu tikt uzskatīti par nopietniem pārtikas atkritumiem pasaules mērogā.

Taču ir aplami uzskatīt, ka veci un vairs nebaudāmi ēdieni tikai ērtības labad nonāk miskastē. Kāda aplikācija, kuras pirmsākumi meklējami Dānijā, ļauj iegādāties pāri palikušo pārtiku no restorāniem un tas ir patiešām lēti. Tas ir arī perfekts veids, kā samazināt milzīgo pārtikas atkritumu nonākšanu izgāztuvēs. Aplikācijas nosaukums ir “Too Good To Go” (tulkojumā no angļu valodas “Pārāk labs, lai aizietu”), tā šobrīd darbojas Apvienotajā Karalistē un Dānijā, un ļauj lietotājiem pasūtīt ēdienus pārpalikumus ar atlaidi no dažādiem restorāniem. Šīs aplikācijas mērķis ir palīdzēt ierobežot atkritumu apjomu no uzņēmumiem, kas parasti izmet perfekti ēdamu pārtiku dienas beigās, kad ēdināšanas iestāde tiek slēgtas. Lietotāji šajā aplikācijā vienkārši ielogojas, izvēlēties restorānu un samaksāt par savu pirkumu pa tiešo pašā aplikācijā. Kad tas izdarīts, klienti var viņi izņemt savu pasūtīto pārtiku izraudzītajos restorānos, vai nu uzreiz pēc restorāna slēgšanas vai uzreiz pēc standarta launagu, pusdienu vai vakariņu laikiem. Aplikācijas līdzdibinātājs Džeims Kramie uzskata, ka pārtikas atkritumi ir viena no visdumjākajām problēmām šajā pasaulē. Restorānu nozare izšķērdē aptuveni 600000 tonnas pārtikas katru gadu un Apvienotajā Karalistē vien teju viens miljons cilvēku dzīvo uz ārkārtas pārtikas paku rēķina, ko saņem no pārtikas bankām. Kāpēc valstī ir šie divi masveida sociālie jautājumi, ja tos ir iespējams pilnībā savienota bet tanī pašā laikā nekas notiek, lai to risinātu?

Dažādi starptautiski vides pētījumi un aprēķini pauž liecības, ka visā pasaules mērogā katru gadu pārtikas zudumā iet izstrādājumi no vienas trešdaļas līdz pat teju pusei no saražotā, ieskaitot ražošanas sākumposmu un noslēdzot to ar gala patēriņu. ASV un Eiropas valstīs visbiežāk atkritumos nonāk tieši jau saražotā pārtika, kā arī tā pārtika, ko nav izdevies pārdot līdz tās derīguma termiņa beigām, un mājsaimniecībās nonākusī un neapēstā pārtika. Aprēķini, kas veikti Pasaules Dabas fondā, norāda, ka šobrīd pasaulē teju 1,5 miljardi cilvēku ēd pārāk daudz un turpat blakus – vismaz viens miljards cilvēku visā pasaulē cieš badu. Šis ir viens no pašiem galvenajiem pamatiemesliem, kāpēc šāda aplikācija tika izgudrota. Vēl papildus vienkāršai ēdienu pārpalikumu pasūtīšanai šajā aplikācijā lietotājiem ir arī iespēja sniegt maltītes tiem cilvēkiem, kuriem tās ir patiešām nepieciešamas, ziedojot 1 Lielbritānijas sterliņu mārciņu vai vairāk, izmantojot šo aplikāciju. Līdz šim brīdim ar aplikācijas palīdzību ir saziedotas vairāk nekā 1100 maltītes.