Kā ceļošana var samazināt nemieru

Trauksme un nemiers ir tās lietas, par ko cilvēki nemēdz publiski apspriest. Cilvēki slēpj savu nemieru aiz karjeras darbiem un ikdienas dzīves. Dažkārt ir grūti paskaidrot savus nemiera cēloņus, jo citiem tas liekas kā “smieklīga lieta, par ko uztraukties”. Atbilde ”vienkārši aizmirsti un nedomā par to” nāk ļoti viegli, taču katra cilvēks pārdzīvo trauksmes savādāk. Tas ir pārāk liels uzbrukums, un, ja cilvēks nespēj ar to tikt galā, tas var būt ļoti nomācoši. Lielāko daļu cilvēku šādas sajūtas rada nepārtrauktu neērtu stāvokli.

Es domāju, ka labākais veids, kā izskaidrot šādas sajūtas ir iedomāties sevi ar milzīgām bailēm runāt publiski, un tieši tad, kad ir pienācis laiks uzstāties svarīgas auditorijas priekšā. Pirms tu kāp uz pjedestāla, rokas sāk svīst, tev liekas, ka esi pēkšņi saslimis, noraizējies un aizmirsis visu, kas tūlīt jārunā. Pēc tam tu apzinies, ka tiks izteikti dažādākie viedokļi un uzdoti jautājumi, kuru rezultātā tu pats vari mainīt un apšaubīt savu prezentāciju aliexpress Romania. Pēc tam, kad esi visam jau ticis pāri, vakarā ietīstoties siltā segā tu vēlreiz analizē visu, kas notika prezentācijas laikā, un sajūti vēlreiz kuņģi sagriežamies. Tādas mēs būt trauksmes un nemiera sajūtas.

Tomēr, par pārsteigumu, ir lielisks veids, kā izvairīties no šādiem trauksmes pilniem vakariem un vienkārši aizbēgt prom no jebkādiem aizspriedumiem – tā ir ceļošana. Ceļošanas laikā tu neizjūti tādu trauksmi kā ikdienā, savā ierastajā vidē. Brīvdienas ir laiks, kad ir iespēja būt prom no atbildības. Lietas virzās uz priekšu pārāk ātri, tāpēc nepietiek laika, lai komplektēti satrauktos par kādu izvēli. Darbojoties tagadnē ir labākā lieta, ko ikviens var darīt, lai samazinātu nemieru.

Ceļošana patiesībā iemāca, ka sliktākās lietas notiks un notiek visu laiku. Tu vari aizmirst pasi, no kavēt vilcienu, iekāpt neīstajā transportā. Tādas lietas notiek bieži, un cilvēki ar to samierinās. Ceļošana māca, ka ir lietas, kuras var noiet patiešām greizi, tāpēc mazās ikdienas rūpes liekas nesalīdzināmas.

Daļa no trauksmes ikdienā ir tāpēc, ka cilvēki domā, ko pārējie padomās par viņiem. Viņi uztraucas par lietām, ko ir teikuši, vai nepateikuši līdz galam. Viņi attaisnojas par visu, ko ir izdarījuši. Ceļošanas laikā cilvēks jūtas daudz brīvāk, jo neviens apkārtējais viņu nepazīst “reālā” dzīvē. Svešiniekiem mēs esam pilnīgi autentiski, bez iepriekšējas pieredzes. Svešinieki mūs pazīst tik daudz, cik mēs paši pasniedzam. Cilvēki mēdz iejusties tiesneša lomā, un pat draugi mēdz būt tie, no kuriem vēlies aizbēgt. Kad mēs ceļojam, mums ir tendence rūpēties daudz mazāk par to, kas ir labā prakse, salīdzinot kā mēs izturamies mājās, savējo cilvēku vidū.

Ceļojuma laikā kaut kas izmainās arī tevī pašā. To ir grūti izskaidrot vārdos planšetdatori, taču kaut kas iekšēji izmainās katru reizi, kad nokļūsti svešā vietā. Tu apzinies, ka spēj daudz vairāk nekā biji domājis, piemēram, nepieciešamā situācijā uzsāksi sarunu ar svešinieku, lūdzot pēc palīdzības. Tā ir prakse piespiest sevi izkāpt no komforta zonas, un, jo biežāk to piekopsi, jo drošāks kļūsi un nebūs vairs jāuztraucas par tādām lietām, kā, piemēram, publiskā runāšana, par ko iepriekš tik ļoti baidījies. Tu burtiski paplašini savu prātu, atstājot ļoti maz vietai, kur paslēpt savu nemieru un satraukuma sajūtas.